PURVA SKRĒJĒJS

DZIED EDGARS ZVEJA

EKSPEDĪCIJA PA AIVIEKSTI- ATSAUKSMES

 

Biedrība "Aborieši" piedāvā interesentiem organizēt ekspedīcijas pa Aivieksti ar laivām  pavadoņa vadībā (pieteikšanās pa telefonu +371 26649344 Mārim).

 

Jūs sagaida ne tikai brauciens pa upi, bet arī interesants stāstījums par Lubānas puses vēsturi un šodienu, aktīva darbība upes krastos, purvos, mežos un torņos. Piedāvājam iepazīties ar atsauksmēm par laivu braucienu pa Aivieksti. Garantējam, ka atsauksmes ir 100% subjektīvas, un ceram, ka tās Jūs ieinteresēs doties līdzīgā ekspedīcijā!

 

LIENE:

Tā veiksmīgi sanāca, ka tieši uz Aiviekstes izbraucienu noķērām nedaudzās karstās jūlija dienas, toties tajās paspēts tik daudz, ka arī viss jūlijs uzreiz šķiet pavisam piepildīts. Šis laivu brauciens noteikti ir bijis saturīgāks par visiem iepriekšējās vasarās piedzīvotajiem, jo paspēju gan kārtīgi atpūsties draugu pulkā, saulītē sildoties, sakabinātās laivās lēni slīdot pa Aiviekstes straumi, gan arī uzzināt un piedzīvot daudz ko jaunu, kas parastos laivu braucienos parasti nenotiek. Pirmais pārsteigums jau bija superērtās laivas - tik ērtos krēslos vēl nekad nebiju airējusi. Vēlākie pārsteigumi pārsvarā bija saistīti ar mūsu pasākuma virsvadītāju - aboriešu virsaiti Māri. Diezgan ātri izrādījās, ka viņam līdzi ir gan loks ar bultām (vēlāk izmēģinājām arī paši), gan pūšamie instrumenti aborigēnu stilā (tie pa dienu un vakarā tika izmēģināti daudz un dikti), vēlāk izrādījās arī, ka laivā līdzi bijusi vesta izkapts, lai izpļautu vakara nometni. No rīta dzirdēju un bildēs redzēju arī sajūsmas stāstus par zivju cepšanu ugunskurā un augu tējām, mani pašu gan uz to brīdi jau bija pieveicis agrās celšanās radītais nogurums. Pa taisno izkāpuši no upes, pabijām ekskursijā kokaudzētavā, sanāca arī laikam pirmo reizi šovasar pabradāt pa purvu, ko tieši biju iekļāvusi obligātajos atvaļinājuma plānos. Ļoti patīkams pārsteigums bija arī skaisti iekoptā Aboriešu nometne upes krastā neilgi pirms finiša. Tiešām ļoti liels prieks, ka Māris piekrita izbraukt šo maršrutu kopā ar mūsu kompāniju. Aiviekstes dunduriem kaut kā biju īpaši iemīļots medījums, uz katras kājas tagad ir ap 40 kodumiem, bet tas, kopā ar bilžu pārkatīšanu, tikai pastiprina pasākuma atmiņas. Milzīgs paldies Sanitai un Mārim, un, cerams, tiekamies nākamgad!

 

SERGEJS:

PALDIES! Patiesībā negaidīju, ka divas dienas būs tik labas, kā tās izvērtās (tā jau parasti). Pēdējas divas nedēļas pagāja vienā skriešanā, un esošā nedēļa paies vēl lielākā skriešanā, tāpēc tāda atelpa bija… tieši tas, kas vajadzīgs. Šis Aiviekstes posms bija tam ļoti piemērots, jo pa divām dienam nevienu citu nesatikām (gandrīz)! Atbraucām pie ezera un pēc īsas instruktāžas, kā neapgāzties, sakām laivot. Un līdz kādam brīdim viss noritēja, kā jebkurā laivu braucienā pirms tam…un tad pēkšņi parādījās Lubānas viskijs, Māris izvilka loku, ieskanējās rags un dziesma… vai tā bija Ecstasy of Gold, vai Skotu dūdas "Scotland the Brave", katram jau sava. Un pēc pāris šāvieniem un raga skaņām varēja saprast, ka šis būs citādāks laivu brauciens. … Klausījāmies stāstus par pietiekām, par pārgājieniem, par zivīm, par purviem, par rūtainajiem, par apmetnēm, par zivju cepšanu, par koku audzētavu, par upes attīstību, visu nepieminēsi. Cepām zivis, gājām pa purvu, pētījam tiltus, šāvām ar loku, metām šķēpu… runājām, arī ne par ko. Iespējams tas, ka visi esam tik dažādi, izveidoja neatkārtojamo kokteili, un Māris kā gids, kā stāstnieks, kā Lubāna un Lubānas pazinējs bija tam kā odziņa virsū. Nedaudz skaudības, bet laikam vairāk lepnuma, ka tomēr nostūros ir aizrautīgi cilvēki, kas dara neparastas lietas un veido auru, nevis tur bamsli rokās. Paldies Jums visiem.

 

RAIMONDA:

Mēs bridām pa pļavām, kāpām torņos, gājām purvā, baudījām dzērveņu un sūnu paklāja SPA, pieņēmām saules un zilo dubļu vannas, barojām dēles un dundurus, šūpojāmies trošu tiltos un pētījām miltu "fabrikas". Ak, jā, peldējāmies, ēdām zilenes un dzērvenes, kurinājām ugunskuru, cepām brekšus, pūtām taures, uz sacensībām airējām pēc no loka izšautām bultām, ar izkapti pļāvām zāli un baudījām stāstījumus par akmens laikmeta apmetnēm. Nez...vēl interesantāk būtu grūti. :)

 

SANITA:
:) Man arī tas viss patika TIK ļoti, ka esmu gatava sadzīvot ar neatmazgājamām kājām vēl ilgi, galvenais, lai nezūd tā piedzīvojumu garša.. bet ies dienas, balēs atmiņas un arī dubļi izgaisīs.:) Atļaušos piebilst, ka arī naktij bija sava burvība - zvaigžņu zīmju lasīšana, sikspārņu dzenāšana, sešu veidu nekurienē atrastu tēju baudīšana, nakts peldes un iejušanās pirmatnējo cilvēku ādā... Ak, kā gribas to vēlreiz piedzīvot! :)

 

RAITIS:

Lai arī biju vienīgais, kurš nepeldēja, kaut arī ūdens pietika visiem, par visu pārējo vnk nevar nepiekrist, jo lieliskāku šo nedēļas nogali nevarēju iedomāties. Milzīgs paldies Sanitai, par uzaicinājumu un Mārim, par interesantā piedzīvojuma noorganizēšanu. Bija interesanti ieklausīties, entuziasmā, redzēt milzīgo paveikto darba apjomu apkārtnes iekārtošanā un atmosfēras radīšanā. Prieks bija dzirdēt, par vēsturi, izmēģināt šķēpa mešanu, redzēt un izmēģināt bultas spēku, iemācīties jaunus manevrus ar airiem, daudz daudz, ko citu un, protams, kārtējo reizi pārliecināties, cik daudz ir ko redzēt mūsu mazajā Latvijā, ja uz to paskatās savādāk. Jau pietrūkst pasākuma atkārtojuma, lai var atgriezties šajā atmosfērā un pamēģināt vēl, ko nepamēģinātu. Prieks, ka laikapstākļi palutināja un āda patīkami sūrst, atgādinot, par brīvdienām, kuras bez jums visiem nebūtu izdevušās. Paldies.