DZINTARZIŅAS

 

     Augstāk norādītajās sadaļās atradīsiet interesantas ziņas par personām, dabu, notikumiem, kas spilgti raksturo Lubānas puses vēsturi un šodienu. Uzskatām, ka šie fakti ir Latvijā atrodamā dārgakmeņa- dzintara vērti! Un Lubānas apkaimes saite ar šo dārgakmeni ir jau gadu tūkstošus sena.

DZINTARA APSTRĀDE LUBĀNA KLĀNOS

 

Lubāna ezera mitrājs ir viens no lielākajiem akmens laikmeta apmetņu izplatības mikroreģioniem Eiropā. Nozīmīgas ir šeit atklātās neolīta dzintara apstrādes vietas. Šīs dzintara apstrādes darbnīcas (pirms 5300–3700 gadiem) ir vienīgās Austrumbaltijā, kurām nebija sava dzintara un kuras, esot tālu no Litorīnas jūras, to ieguva, pateicoties kontaktiem ar piekrastes iedzīvotājiem. No jūras izskalotais  un neapstrādātais dzintars pa Daugavas, Aiviekstes ūdens ceļu nonāca Lubānas apkaimē un šeit tika augstvērtīgi apstrādāts, radot unikālus darinājumus. Daudzie dzintara izstrādājumu atradumi un to augstā kvalitāte liecina, ka tagadējos Lubāna klānos neolīta laikmetā bija izveidojies un darbojās visīstākais dzintara apstrādes centrs. Piedevām tas darbojās kā starpniecības punkts– no Volgas augšteces iedzīvotājiem pret dzintara izstrādājumiem tika iegūts vietējiem iedzīvotājiem tik nepieciešamais augstvērtīgais krama izejmateriāls medību, darba un ikdienā lietojamo rīku izgatavošanai.

Uzskatāms, ka Lubāna mitrāja dzintara apstrādātāju meistarība bija ļoti augsta, ko apliecina lodveida kreļļu atradumi un to sagataves. Piebildei- lodveida krelles ir retums pat Mikēnu šahtu kapenēs, jo masveida izgatavošanai iecienītākas (jo vieglāk izgatavojamas) ir pieplacinātas lodveida krelles. Taču šīs krelles ir gatavotas 1600.–1200. g. pr. Kr., t. i., 3500 gadus vēlāk salīdzinājumā ar Lubāna sfēriskajām neolīta krellēm. Pogveida kreļļu izplatības fenomens tieši zvanveida kausu kultūras apbedījumos parādās kā obligāta kapa piedevu sastāvdaļa.

Lubāna dzintara centra oriģinalitāti akcentē dzintara zobveida piekariņu sērijas, it īpaši tās, kas gatavotas vēlā neolītā un kurām faktiski nav iespējams atrast analoģijas arheoloģiskajā literatūrā. Neolīta laika inovācijas piekariņu cauruma urbšanā nākamos gadu tūkstošos no dzintara apstrādes darbnīcām ir izzudušas un tā arī nav saglabātas, lai būtu izmantojamas mūsdienu dzintara apstrādē. Ir noskaidroti pirmie neolīta dzintara aizplūšanas ceļi Eiropā. Tie šajā periodā nav veduši vis uz rietumiem, bet gan uz austrumiem, ziemeļaustrumiem un dienvidaustrumiem. Būtībā šis ir lielas problēmas atrisinājums, kas norāda uz Austrumbaltijas neolīta dzintara apstrādes centriem, tostarp arī Lubānā izvietotajiem, kā vissenākajiem Eiropā. Funkcionējot rūpīgi izstrādātai maiņas sistēmai, tie apgādāja plašas Austrumeiropas mežu zonas neolīta iedzīvotāju apdzīvotās teritorijas ar dzintara izstrādājumiem.

 

Avots: I.Loze, Lubāna ezera mitrāja neolīta dzintars, 2008.

Dzintars

Biedrība "Lubānas novada amatnieks"

Biedrība "Lubānas Puse"

 

lubanaspuse@gmail.com
Tel: +371 28395276

       +371 29404727

© 2015

Lubānas novada amatnieks

LubanasPuse