DZINTARZIŅAS

 

Dziesmotais
novads

Laikraksts "Jaunākās Ziņas" 1926.gadā nosauca Lubānu par dziesmoto novadu, jo no šejienes nākušās tautas dziesmas, kas ievietotas Krišjāņa Barona "Latvju Dainu" apkopojumā, daudzuma ziņā palikušas 2.vietā aiz Lielvārdes (Lubānai 6039 dainas, bet Lielvārdei- 6126 dainas).

Bet vērā ņemami ir arī citi skaitļi- kopumā no Lubānas pagasta Latviešu folkloras krātuvē ir iesūtītas 13 093 dainas, bet diženākais tautas dziesmu krājējs Lubānas pagastā bijis mācītājs un folklorists Mārtiņš Celmiņš (1863.-1936.), jo viņa krājumā nonākušas 10 670 dainas. Mārtiņš Celmiņš sapņoja par Lubānas tautas dziesmu krājuma izdošanu. Mūsdienās tautasdziesmas digitalizētas un brīvi pieejamas ikvienam. Varbūt laiks citam sapnim- tautasdziesmu muzejam novadā?

 

K.Ulmaņa
veiksme

1920.gada 15.aprīlī, Satversmes Sapulces vēlēšanu priekšvakarā, pret toreizējo Ministru Prezidentu un Latvijas Zemnieku savienības pārstāvi Kārli Ulmani tika veikts atentāta mēģinājums. Kad Ulmanis ar auto devās aģitācijas braucienā, pie Liedes kroga (~10km pirms Lubānas) uzbrucēji bija ierīkojuši mežā slēpni. Kad auto ar K.Ulmani pietuvojās, nogranda sprādziens un pāri ceļam nogāzās priede. Tikai koks neuzkrita uz automašīnas, kā bija domāts, bet tikai to skāra, jo pēc nostāstiem dzirdēts, ka šoferis nevis bremzējis, bet palielinājis ātrumu. K.Ulmaņa adjutants Miervaldis Lūkins atklājis uguni pret uzbrucējiem un tie bija spiesti atkāpties. Vēlāk tika ziņots, ka tie bijuši latviešu komunisti no Krievijas, taču vietējie iedzīvotāji teica, ka Lubānas pusē par bandītu sauktais Oskars Joass (padomju gados atzīts rakstnieks Oskars Rihters) pats vēlāk lielījies, kas tas bijis viņa roku darbs.

Tagad atentāta mēģinājuma vietā (Gulbenes un Lubānas novada robežā) ir atjaunota piemiņas plāksne, kas padomju gados bija iznīcināta, kā arī padomju gados šai posmā ticis iztaisnots ceļš, visticamāk, lai tas neietu garām piemiņas vietai.

 

Lubāna baznīca
Divas vienā

Lubānas ev.-lut. baznīca, celta (1868.-1872.) neogotikas stilā saskaņā ar J.Kampes projektu, ir viena no retajām baznīcām Latvijā, zem kuras jumta izvietotas divas baznīcas. Tā sauktajā lielajā baznīcā ir grezns neogotikas stilā veidots altāris ar altārgleznu "Kristus pie krusta". Baznīcas balkonā izvietotas Augusta Martina 1871.gadā būvētās ērģeles. Baznīca spēj uzņemt ap 1000 klausītāju, jo sēdvietu vien ir 750. Baznīcas altāra galā, blakus ģērbkambarim ir otra baznīca, dēvēta par mazo baznīcu, kas ir apsildāma, piemērota ~150 cilvēkiem, ar altāri, altāra vitrāžu "Kristus ar bērniem", kanceli, sēdvietām un balkonu.

 

vienkocis
Lubānas kanoe

Lai pārvietotos pa ūdenstilpnēm, sendienās Lubānas pusē izmantota vienkoce (no viena koka stumbra izgrebta laiva). Ūdens ceļš bija būtisks daudzās viensētās, jo daļa no tām atradās ūdeņu tuvumā, bet tā kā katrs pavasaris pirms Lubānas ezera regulēšanas nāca ar lieliem paliem, tad laivošanai nepieciešamais atradās arī no krastiem attālākās sētās.

Ātru un vieglu vienkoču meistars šaipus bijis "Lettu" saimnieks Pēteris Gruzītis (dz.1839.gadā), kas savas vienkoces priekšrocības pierādījis arī kādās 20.gs. sākumā Lubānas muižas barona Riharda fon Volfa rīkotās Vasarsvētku laivošanas sacensībās Aiviekstē. Pirms starta pie Mācītjmuižas jaunie puiši ar modernām divairu laivām sešdesmit gadīgo, sirmo vīru apsmējuši, lai netaisa kaunu ar savu koku un dodas mājās, bet Pēteris tik baltajā bārdā pasmaidījis, uzsākot sacensības notupies vienkoča aizmugures daļā uz viena ceļa un, ar vienu pašu airi airējot, no pēdējās vietas sākumā izrāvies kārtīgā finiša spurtā, tiekot pirmais pēc balvas- barona meitu izšūta karodziņa, kas bijis ievietots pret Lubānas pili upē iegremdētā mucā.

Biedrība "Lubānas novada amatnieks"

Biedrība "Lubānas Puse"

 

lubanaspuse@gmail.com
Tel: +371 28395276

       +371 29404727

© 2015

Lubānas novada amatnieks

LubanasPuse

Vienkoces veidošana Lubānas pusē. Autors: A.Grāvers.