DZINTARZIŅAS

 

Hugo
Celmiņš

Hugo Celmiņš (1877.-1941.) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks, agronoms, divreiz Latvijas Ministru prezidents, Rīgas pilsētas galva. Dzimis Lubānas pagastā kā jaunākais dēls pagasta vecākā Pētera Celmiņa ģimenē. No 1887.-1891.gadam mācījies Lubānas ministrijas skolā. Pēc tam mācījies Gorku zemkopības skolā. No 1899.-1903.gadam Rīgas Politehniskajā institūtā iegūst I šķiras agronoma diplomu. Bija viens no studentu korporācijas "Talavija" dibinātājiem 1900.gadā. Viens no Latviešu Zemnieku savienības dibinātājiem. Tautas Padomes loceklis, Satversmes sapulces un visu Saeimu deputāts no LZS. Vairākkārt bijis zemkopības ministrs, kā arī ārlietu ministrs, vienreiz izglītības ministrs. 1935.gadā Celmiņš tika nosūtīts diplomāta darbā uz Vāciju, kā runāja zinātāji, lai tiktu mazināta viņa popularitāte tautā, kas sāka pārsniegt citu LZS vadoņu reitingus. Mēģināja kandidēt Tautas Saeimas vēlēšanās no Demokrātiskā Centra partijas saraksta, bet padomju vara to nepieļāva. 1940.gada oktobrī apcietināts. 1941.gada maijā pārvests uz Maskavu, notiesāts un 1941.gada 30.jūlijā nošauts Ļefortovas cietumā.

 

Rūdolfs
Pinnis

Gleznotājs Rūdolfs Pinnis (1902.-1992.) dzimis Jaunlubānas Robežmuižā, profesionālās iemaņas guvis Voldemāra Tones glezniecības studijā un Latvijas Mākslas akadēmijā. Mākslinieks zināšanas papildinājis Itālijā un Parīzē, piedalījies Parīzes Rudens un Tileriju salonu skatēs. Ilgu laiku dzīvojis Parīzē. Ārzemēs gūtā pieredze, vairāk kā 10 gadu garumā) viņam arī pēckara gadu Latvijā ļāva saglabāt savu gleznotāja mākslas izjūtu. Gleznās redzamas bagātīgas krāsas, ekspresija, kas neatbilda padomju cenzūrai. R.Pinnis atļāvās būt kritizētājs un brīvdomātājs. Sākotnējie darbi nav saglabājušies (tai skaitā palikuši Parīzē), daudz gleznojis Latvijas ainavas, mežu, arī klusās dabas, ziedus. Jūtama franču skolas liela ietekme. Ir cikli, kas veltīti tautasdziesmu motīviem, sievietei. Neilgu laiku bijis uzņēmuma "Rīgas audumi" mākslinieks, kur, visticamāk, licis lietā savu pieredzi, ko ieguvis gatavojot metus Parīzes zīda rūpnīcām. Arī šodien atsevišķās mākslas galerijās ir iespējams iegādāties R.Piņņa darbus.

Portāla "Delfi" un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja veidotajā projektā "100 dārgumu mākslas muzejā", kā viens no muzeja dārgumiem ir nominēts R.Piņņa darbs "Gleznotājs" (1985.) Gleznu var apskatīt šeit.

Oskars
Kalpaks

Oskars Kalpaks (1882.-1919.) bija latviešu pulkvedis, pirmās Latvijas karaspēka vienības komandieris. Oskars Kalpaks dzimis Meirānu pagasta (tagadējā Ošupes pagasta) "Liepsalās". Desmit gadu vecumā Oskars Kalpaks trīs gadus ziemas mēnešos gāja Visagala pagastskolā. Pēc tam trīs gadus mācījās Lubānas ministrijas skolā, kur pārsvarā mācības notika krievu valodā. Tālāk O.Kalpaks 1903.gadā iestājās Irkutskas kara skolā, kuru arī beidza. Tika ieskaitīts Krievijas armijā, dienesta laikā saņēmis 6 apbalvojumus kā kājnieku virsnieks. 

Krievijas armijas sastāvā uzsāk dalību 1. Pasaules karā. 1917.gadā iestājas Krievijas sociālrevolucionāru partijā. 1918.gadā nonāk Rīgā. 1918.gada decembrī K.Ulmaņa Pagaidu valdība viņu uzaicināja izveidot un komandēt latviešu karaspēka daļu sastādīšanu un komandēšanu, lai cīnītos pret lieliniekiem. Tika izveidots atsevišķais Latviešu bataljons vācu landesvēra sastāvā. Rādot personīgu laba karavīra piemēru, īsā laikā O.Kalpakam izdevās izveidot patriotisku, disciplinētu un kaujas spējīgu vienību. Atšķirībā no vācu un lielinieku piekoptās prakses, Kalpaks pavēlēja saudzīgi izturēties pret mierīgajiem iedzīvotajiem.

Latvijas pirmā virspavēlnieka pulkveža Oskara Kalpaka apbedījuma vieta ir Visagala kapos, kur atrodas K.Zāles un A.Dzirkaļa veidotais piemineklis.

 

Jānis
Zābers

Jānis Zābers (1935.-1973.) bija izcils latviešu operdziedātājs, dzimis Meirānu pusē zemnieku ģimenē. Pēc Meirānu pamatskolas beigšanas Jānis Zābers vienu gadu mācījās Lubānas vidusskolā un 1954.gadā iestājās J.Mediņa mūzikas vidusskolā, 1957.gadā- J.Vītola Latvijas Valsts konservatorijā. 1960.gada 14.janvārī R. Štrausa operā „Salome" viņš debitēja uz Operas skatuves. Lai arī aktīva J.Zābera mākslinieciskā darbība ilga tikai nedaudz vairāk kā desmit gadus, tomēr tā bija spožākas Latvijas operas zvaignes cienīga.

J.Zābers bija izcils itāļu, krievu un latviešu operu varoņu atveidotājs,  kamerdziedonis. Daudzas dziesmas, operu lomas tika veidotas tieši viņam. Dziedātāja talantu augsti novērtēja kritiķi, komponisti, diriģenti, dziedātāji, pianisti. Tautā bija viens no iemīļotākajiem māksliniekiem. Kad notika māsklinieka pavadīšana pēdējā gaitā, atvadīties gribētāju rinda stiepās no Operas nama līdz pat Raiņa bulvārim, tā parādot savu lielo mīlestības un cieņas apliecinājumu. J.Zābera dzimtajās mājās "Vecais ceplis" izveidots operdziedātāja muzejs.