Vai Tev ir kas kopīgs ar Oskaru Kalpaku?


kalpaks.jpg

Laiks no 6.janvāra līdz 6.martam Lubānas novadā paiet pulkveža Oskara Kalpaka zīmē, jo Zvaigznes dienā tiek atzīmēta izcilā novadnieka dzimšanas diena, bet 6.martā pieminam pulkveža nāves dienu. Taču šoreiz nevis par piemiņas pasākumiem, bet par faktiem, kas atspoguļo Oskara Kalpaka raksturu, un, kas zina, varbūt kāda rakstura iezīme Jums, lasītāji, ar pulkvedi ir kopīga:

  1. gribējis kļūt par ārstu vai mācītāju, bet tā kā ģimenei mācībām naudas nebija, tad izvēlējās brīvprātīgi iestāties armijā, lai veidotu militāru karjeru;

  2. ļoti patika sportiskas aktivitātes, vingrošana uz rīkiem, lekšana, ūdenssports, bija veselīga dzīvesveida piekritējs. Kalpaks uzturēja izcilu fizisko izturību, kas bija vitāli nepieciešama garos pārgājienos un ilgstošajās kaujās;

  3. bija askētiska dzīvesveida piekritējs- Kostromā viņa istabā atradās rakstāmgalds ar kājnieku desanta literatūru, grāmatu plaukts ar grāmatām, notīm un vijoli, gulta, daži krēsli, divi nelieli paklāji- nekā lieka;

  4. astoņus mēnešus no savas dzīves pavadījis paukošanās kursos, lai attīstītu kustību veiklību un redzes asumu;

  5. līdz pat virtuozitātes līmenim bija attīstījis vijoļspēli, bieži apmeklēja filharmonijas koncertus, kur bija iespēja, dziedāja latviešu kopienas korī;

  6. grūtības pārvarēja nevis bezpalīdzīgā bezdarbībā, bet ar aktīvu un enerģisku rīcību, sevi iedvesmojot ar kādu dziesmu, to darīja pat kaujas laukā;

  7. nebaidījās no bruņotām sadursmēm un dalības tajās, pēc daudzām veiksmīgām kaujām bija ieguvis ticību savai karavīra laimei, mēdza bailīgos iedrošināt ar teicienu: „Puļa- dura, kur vajadzīgs ķert, tur neķer, bet, kur slēpjas, tur viņa lien!”;

  8. patika iet pirtī, Kalpaka "uzmestais gars" pirtī bijis tāds, ka pārējie cīņu biedri gandrīz rāpus centušies izkļūt no pirts telpas;

  9. bija apveltīts ar politiķa talantu. Lai veicinātu tautas simpātijas pret latviešu bataljonu, organizēja propagandas kolēģiju pārrunām ar iedzīvotājiem (skaidroja demokrātiskas valsts pamatus, agrārās reformas nepieciešamību), pēc viņa ieteikuma Pagaidu valdība izveidoja militāras komandantūras apdzīvotās vietās un armijas mobilizēšanai bezzemnieku karavīru ģimenēm izveidoja nomas zemes fondu no muižas zemēm;

  10. uzticība novadniekiem- veidojot latviešu bataljonu ar Kalpaka pirmo pavēli no 6 atbildīgajiem amatiem četros (!) tika norīkoti Kalpaka novadnieki, un proti, brāļi Rubuļi no Mierāniem- Jānis (rakstvedis), Kārlis (saimniecības pārzinis) un Roberts (naudas maksātājs), Lubānas pagastā dzimušais Jūlijs Ērglis (saimniecības pārziņa palīgs), iespējams, ir arī piektais, jo atsevišķos avotos ir dažāda informācija par bataljona adjutantu- varbūt tas ir Jānis Liberts, bet varbūt Lubānas pagastā dzimušais Kārlis Jēkabs Liberts, ja tā, tad 5 no 6 pirmā latviešu bataljona vadības vīriem un Kalpaka uzticības personām bija šejienieši.

Lai šie fakti kalpo iedvesmai šodien!



Avots:

  • Ē.Mugurēvičs, Oskars Kalpaks, 2007.

  • Šēnbergs, M., Bambals, A., Rauzāns, G., Romanovskis, R., Ruņģis, E., Treide, U. (sast.). Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. Biogrāfiska vārdnīca, 1995.



Nepalaid garām
Jaunumi