Kompliments no šefpavāra Lubānas pusei

2018.gada 17.februārī Lubānas novada tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrā notika jau ceturtā tikšanās pasākumu ciklā „Dzimis Lubānas pusē, audzis Latvijai”, un šoreiz ar četrzvaigžņu viesnīcas “Avalon hotel” šefpavāru Egilu Grinfeldu.

Egils nāk no Lubānas, šeit mācījies skolā, bet pēc Lubānas vidusskolas 9.klases beigšanas nolēmis, ka vēlas apgūt pavāra profesiju Rīgā. Egils stāstīja par savām darba gaitām– viņš sācis ar praksi prestižajā restorānā “Vincents” (prakse gan nebijusi tik salda, kā liktos, jo - “tik daudz dārzeņu, kā “Vincentā”, es savu mūžu neesmu mizojis” – tā Egils), bet pie virtuves vienkāršākajiem darbiem apstāties noteikti negribējās un Egils cītīgi vēroja pavāru darbu. Tālāk strādājis vairākos “LIDO” restorānos, bet gribējies vairāk radošuma un dažādības. Pirmā vērā ņemamā restorāna pieredze gūta, strādājot pie Laura Aleksejeva viesnīcu “Rolands” un “Rīdzene” restorānos, un te pirmās ugunskristības- pirmajā vakarā, kad Egils paliek kā galvenais pavārs, ierodas kāds tajā laikā ietekmīgs Latvijas baņķieris un sauc pavāru zālē, lai personīgi nodotu pasūtījumu ar tik daudz norādēm, ka bail! Gardēdis beigās bijis apmierināts, lai arī dabūjis ēdienā sīpolus, kaut gan pirms tam piekodinājis pavāru noteikti no šī dārzeņa atturēties. Tam sekoja darbs viesnīcas “Bergs” restorānā, izstāžu centrā “Ķīpsala” (šeit klāti banketi ļoti lielam viesu skaitam – virs 1000, lielākais bijis ap 2500 cilvēku – iedomājieties - tie būtu visi Lubānas novada iedzīvotāji!). Katrā vietā tika gūta atšķirīga un ļoti vērtīga pieredze. Taču galvenā atziņa, lai veiktu pavāra darbu, ēdiena gatavošana patiešām ir jāmīl, tam ir jābūt sirds darbam.

Kā šefpavārs četrzvaigžņu viesnīcas „Avalon hotel” restorānā Egils strādā jau 3 gadus, viņa vadītajā komandā ir 18 cilvēki, to skaitā konditori, pavāri, un virtuves palīgstrādnieki. Darba diena vidēji ir 8-10 stundas ilga, bet ir bijis, kad jāstrādā arī 14 un vairāk stundu. Iespēju robežās tiek izvēlēti Latvijas ražotāju un zemnieku produkti. Pašam Egilam visvairāk patīk gatavot mazās uzkodas, tas gan esot pats piņķerīgākais un laikietilpīgākais darbs. Kas pašam garšo vislabāk– ēd visu, ciena un novērtē mājās gatavotu ēdienu, brokastis uzskata par svarīgāko dienas maltīti un iesaka to noteikti ieturēt ikvienam. Interesanta nianse – Egils, veidojot jaunu ēdienkarti un izvēloties jaunu ēdienu, no sākuma šo ēdienu uzzīmē (nevis pagatavo), jo tā varot izjust tieši krāsu kompozīciju. Kā izrādās, kādā no periodiem, kad tika mainītas darba vietas, Egils sācis gleznot, un arī tas viņam padevies. Lai arī pašreiz netiekot gleznots, skatot Egila gatavoto ēdienu fotogrāfijas, šķiet, ka gleznošana turpinās uz gardēžu šķīvjiem- tiks skaisti noformēts ir Egila gatavotais ēdiens.

Vai zinājāt, ka arī ēdienu gatavošanā un pasniegšanā ir tā saucamā jaunākā mode? Piemēram, ir bijis molekulārās virtuves laiks (ar fiziskiem un ķīmiskiem procesiem, kas pagatavošanas laikā noris ēdienos un to sastāvdaļās, maina ēdiena krāsu, formu, tekstūru, garšu un citas īpašības, piemēram – iegūstot caurspīdīgus makaronus), arī laiks, kad ar speciālu dūmu pistoli zem ēdiena kupola pirms pasniegšanas iepūš dūmus, lai, vāku atverot, rastos priekšstats, ka tas ir pagatavots tik tikko. Pašlaik modē ir spoguļglazūra desertiem un lēna ēdiena gatavošana (lēna šī vārda tiešākajā nozīmē – piemēram, liellopa steiku ūdens peldē speciālā vakuuma maisā gatavo 2 stundas, bet liellopu vaigus 16 stundas). Un kā tirgū jokojuši pārdevēji- liellopu vaigus pērk vai nu mājas mīluļu barošanai vai restorānu viesu pārsteigšanai, jo tie tiešām ir jāmāk pagatavot, lai iegūtu delikateses statusu.

Egila stāstītais būtu noderējis jauniešiem, kuri pašlaik domā par iespējamo profesijas izvēli, jo stāstījums bija aizraujošs un patiess, viņš arī bija gatavojies stāstīt par pavāra profesijas apguves iespējām Latvijā. Ceram, ka jau drīzā nākotnē būs iespējams organizēt šefpavāra un Lubānas puses jauniešu tikšanos.

Noteikti jāpiemin arī Egila fotogrāfa talants. Varbūt, ka pirmsākumi meklējami laikā, kad viņa tētis pats bijis aizrāvies ar fotografēšanu un Lubānas vidusskolā vadījis foto pulciņu. Bet pie fotografēšanas Egils nonācis vai varētu teikt atgriezies strādājot restorānā, kad viņa priekšnieks pagatavotos ēdienus fotografējis, tā arī Egils iedvesmojies un sācis iemūžināt savus gatavotos ēdienus fotogrāfijās, jo zināms, ka izcils ēdiens no šķīvja pazūd vēja spārniem. Pēc tam radusies vēlme fotografēt ārpus virtuves. Lai iegūtu labu kadru nav žēl ne zemē gulties, ne ūdenī brist, ne kalnā kāpt! Bijušas arī klasiskās kļūdas domājot, ka, jo dārgāks fotoaparāts, jo labākām jābūt bildēm, bet, kā nojaušat, tas nav svarīgākais. Svarīgākais ļaut gaismai nonākt kadrā pareizi un prast veidot kompozīciju. Foto knifus mācījies pie sava klases biedra Jāņa Konona, kas ar fotografēšanu nodarbojas jau profesionāli. Egils un viņa draudzene Eva ir arī kaislīgi ceļotāji, tur tiek gūti jauni iespaidi, gan fantastiskas fotogrāfijas. Un lai kādā dienvidu pludmalē iegūtu lieliskas bildes rīta gaismā, pārim nav bijis žēl celties 6 no rīta, jo tad pludmale pieder tikai abiem!

Tikšanās beigās apmeklētājiem kompliments no šefpavāra- Egils visu klātbūtnē tikai pārdesmit minūšu laikā pagatavoja zemeņu saldējumu. Kā tas iespējams tik īsā laikā? Atbilde- ar šķidro slāpekli, kura temperatūra ir -195,8 °C. Egils saldētu zemeņu, cukura un saldā krējuma masai pakāpeniski pievienoja šķidro slāpekli, kas masu acumirklī sasaldēja. Ticiet man, saldējums bija fantastisks! Un skats, kā kulinārijas labākajos raidījumos- slāpekļa radītie aukstuma dūmi bija iespaidīgi! Ko tādu daudzi klātienē vēroja pirmo reizi!

Mēs, Lubānas puses iedzīvotāji, priecājamies, ka Egils ar savu darbu un mērķtiecību ir sasniedzis tik daudz! Kā teica Egils, labas bildes automātiskajā režīmā nevar iegūt nekad, gribam to attiecināt arī uz ikviena no mums dzīvi- tā ir jāveido pašam, citādi dzīvošana auto režīmā var kādā brīdī nest pamatīgu vilšanos.

Kas gan varēja iedomāties, ka biedrības “Lubānas Puse” dibinājušo dāmu 2017.gada vasarā radusies ideja par godu Latvijas simtgadei ik mēnesi rīkot tikšanās ar Lubānā pusē dzimušiem novadniekiem tiks realizēta un rīkotās tikšanās būs tik interesantas, bet tai pat laikā tik dažādas, kā paši viesi. Lai arī sākotnēji ideja šķita pārdroša, tad tagad ir skaidrs, ka tikai pašiem rīkojoties ir iespējams padarīt dzīvi laukos daudzveidīgāku, pie tam, tas neprasa tik daudz ieguldījumu kā sākotnēji varētu šķist. Tādejādi aicinām ikvienu, kurš vēlas tikties ar iedvesmojošiem cilvēkiem, apmeklēt turpmākās tikšanās Lubānas novada tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrā. Vēl tādas ir plānotas astoņas, tuvākā būs š.g. 31.martā, kad tiksimies ar Rinaldu Slucki- AS “Digital Mind” vadītāju un vairāku tehnoloģiju uzņēmumu līdzdibinātāju, brīvajā laikā profesionālu triatlonistu, triatlona sacensību „Ironman” dalībnieku.


Nepalaid garām
Jaunumi