Neolīts zem Lubāna mitrāja velēnas

Netālu no Lubānas esošajā akmens laikmeta Aboras apmetnē no 16. - 27.augustam noritēja arheoloģiskie izrakumi. Tajā pašā Aboras apmetnē, kurā izcilā latviešu arheoloģe Ilze Loze pirms 50 gadiem atrada ļoti daudz vērtīgu pierādījumu cilvēku dzīvei šajā pusē akmens laikmeta posmā – vēlajā neolītā.


Jauna iespēja izrakumu veikšanai

Arheoloģiskā izpēte Aboras apmetnē, saņemot nepieciešamās atļaujas, notiek Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta projekta “Iztikas stratēģija un pirmā demogrāfiskā pāreja Lubāna ezera mitrājā: Aboras vēlā neolīta apmetnes gadījums” ietvaros. Projekta vadītāja ir vēstures zinātņu doktore, arheoloģe Gunita Zariņa, arheoloģisko izrakumu vadītāja Dardega Legzdiņa, izrakumu tehniskais vadītājs Eduards Plankājs. Projektam piesaistīti daudzi speciālisti – ģeoloģe Aija Ceriņa, ģeogrāfe Līga Paparde, paleobotāniķe Laimdota Kalniņa, arheoloģe un keramikas pētniece Vanda Visocka un citi. Praktiskajos darbos piedalījās gan arheologi ar pieredzi, piemēram Gints Liepiņš piedalījies vairākos I.Lozes organizētajos izrakumos Lubānas pusē, gan arī pieci Latvijas Universitātes Vēstures

un filozofijas fakultātes studenti. Izrakumos vairums dalībnieku piedalās bez materiālas atlīdzības, jo vēstures studijas un arheoloģija ir viņu aicinājums. Arheoloģija kā vēstures zinātnes nozare valstiski tiek finansēta ļoti skopi - pētījumu veikšana visbiežāk notiek projektu laikā, bet projektu apstiprināšanas algoritms ir nežēlīgs: tikai viens no desmit pieteiktajiem projektiem gūst finansējumu.

Akmens laikmeta izpēte interesē ne tikai Latvijas vēsturniekus, bet arī kolēģus Eiropā. G.Zariņa cer, ka zinātnes finansējuma trūkumā neveidosies situācija, kad Latvijā arheoloģiskajā izpētē dominē bagātāko Eiropas valstu zinātnieki, atvēlot pašmāju speciālistiem apkalpojošā personāla lomu. Latvijā ir moderns tehniskais nodrošinājums, zināšanas un speciālisti, kuru atalgojumam diemžēl līdzekļu nepietiek. Neatbildēts ir jautājums, vai arī turpmāk izdosies nodrošināt pēctecību arheoloģijas nozarē.


Vajag tik rakt un sijāt

Ar lāpstām, sapiera lāpstiņām, dārza un špakteļa lāpstiņām, otām izrakumi tiek veikti laukumā, kas atrodas tuvu I.Lozes veikto izrakumu vietām Aborā. Ar rakšanu vien nepietiek –izceltais kultūrslānis tiek sijāts, lai atrastu pašas mazākās akmens laikmeta liecības. Sijāt jau salijušo zemi nudien nav viegli, kā arī nav tik vienkārši starp zemes gabaliem atrast to, kas satur dzintara piekariņu vai krama bultas galu. Arheologi ar totālo staciju fiksē koordinātas arheoloģiskajām liecībām, senlietas tiek uzskaitītas, norādot to atrašanas kvadrantu un nosakot atrašanas dziļumu, tiek analizēts to konteksts kopā ar atradumiem blakus. Sākotnēji Aborā tika iezīmēts 5x5 metru izrakumu laukums, atradumu bija daudz – keramikas lauskas, cilvēku un dzīvnieku kauli un to fragmenti, akmens un kaula priekšmetu atliekas, dzintara piekariņi, pogas, dzintara izstrādājumu sagataves, krama bultu uzgaļi un iespējamie krama darba rīki. Tik bagātīgs un daudzveidīgs atradumu klāsts nebija gaidīts, jo tas viss zem velēnas esošajā kultūrslānī 50 cm dziļumā. Vēlāk laukums tika paplašināts vēl par 2 metriem. Paplašinājumā tika atrasts: ķemmes – bedrīšu keramikas kultūras trauku lauskas, dzintara piekariņi un pogas, neapstrādāts dzintars, krama bultas, suņa apakšžokļa fragmenti, kā arī akmens cirvis. Visi atradumi varētu būt datējami ar 3000.-2000. g.t. pirms Kristus (apmēram 4000 - 5000 gadus senas vēstures liecības!).Iegūtais arheoloģiskais materiāls ļaus pētīt to, kādi cilvēki šeit dzīvojuši – viņu mūža garumu, seno DNS, radniecību, lietoto pārtiku, slimības, bērnu vecumu, līdz kuram tie baroti ar mātes pienu. Atrastie cilvēku un dzīvnieku kauli un zobi, analizējot tos atbilstoši mūsdienu tehnoloģijām, var sniegt daudzpusīgu informāciju par cilvēku dzīvi apmetnē. Aboras apmetnē dzīvojuši arī suņi, apmetnē pildot sarga un medību palīga funkciju. Apmetnē līdz šim atrasti kauli no vismaz 34 indivīdiem (suņiem) un šī gada atradums var kļūt par 35., taču kopskaitā pavisam tikuši atrasti 212 suņu kauli. Tāpat nozīmīgi ir arī atrastie darba rīki un rotaslietas. Šobrīd tiek plānots kontekstā ar šī gada izrakumiem pētīt arī pirms 50 gadiem atrasto. Arheologi cer uz precīzām atbildēm - vai cilvēki ir dzīvojuši Aboras krastā pastāvīgi, bet varbūt gājuši un nākuši, apmetoties tikai uz laiku. Analizējot keramikas lauskas, noskaidros, vai trauku izgatavošanai izmantots vietējais māls (tas pēc arheologu vārdiem šeit ir dzeltens un mīksts kā sviests, piemērots tūlītējam darbam) vai no citurienes, bet varbūt keramika no Aboras izmantota arī citās apmetnēs, vai uz keramikas ir atrodamas kādas pārtikas piedegumu pēdas? Uzzināsim, kādi darbarīki tikuši lietoti, kādi palīgrīki bija medībās un zvejā.


Kāds bija aborietis?

Cilvēki Aborā ir bijuši augumā diezgan lieli – vidējais augums vīriešiem ar 170 cm, sievietēm ap 160 cm, vidējais dzīves ilgums pieaugušajiem gan ir bijis ļoti zems – sievietēm ap 35-40 gadiem (visticamāk biežo dzemdību ietekmē), vīriešiem nedaudz vairāk – ap 40-45 gadiem, liela mirstība bērniem agrā vecumā. Uzturā galvenokārt lietotas zivis (aptuveni 60%) – tās tolaik bijušas krietni lielākas kā šodien: tas ļāva mazāk medīt un paļauties uz zveju. Pārtikā ir lietota arī meža zvēru un putnu gaļa, nepārprotami pierādījumi mājlopu esamībai apmetnē nav iegūti.

Cilvēkam ir bijusi svarīga ne vien praktiskā dzīve, bet arī paša rokām veidots skaistums - tas izpaužas keramikas trauku ornamentos un trauslajās dzintara rotās, iespējams arī citās lietās, kuras diemžēl no šī laika nav saglabājušās. Atrastās smalkās dzintara pogas un rotas liek domāt par atbilstošu apģērbu, jo diezin vai 1cm diametra pogu bija paredzēts šūt pie lāčādas.


Iespēja Lubānai un ieguvumi nākotnei

Noslēdzoties arheoloģiskajiem izrakumiem, lubāniešiem bija lieliska iespēja tikties ar arheologiem klātienē, dzirdēt viņu stāstījumu par Aboras apmetni un atradumiem tajā, kā arī skatīt izcilākos atradumu eksemplārus ārpus muzeju stikla vitrīnām, burtiski sajūtot neolītu savās rokās. Tikšanās laikā izskan pateicība Lubānai par uzņemšanu, īpašs paldies biedrības “Aborieši” dibinātājam Mārim Valainim. Kāds būs ieguvums no arheoloģiskajiem izrakumiem? Noteikti ir svarīgi saprast, no kurienes nācis viens no pirmajiem cilvēkiem Latvijas teritorijā un kur ir viņa saknes. Atklājumi varētu ļaut pietuvoties zaudētām prasmēm un zināšanām materiālu apstrādē. Ir vērts zināt gadu tūkstošiem priekšteču lietotos pārtikas produktus. Varbūt Abora glabā tūkstošgadīgas sēklas? Ceram, ka modernās tehnoloģijas ļaus arheologiem pastāstīt mums ko unikālu par Aboru. Apmetnes pļaviņa upju krastos atkal ir klusa, tās malās redzami krūmāji, siena ruloni, netālu medību tornis, bet absolūti nekas neliecina, ka zem velēnas šeit atrastas unikālas liecības par akmens laikmeta cilvēku dzīvi un zināšanām.







Nepalaid garām
Jaunumi