DZINTARZIŅAS

 

1226.gads

Vēstures avotos Lubānas vārds minēts jau 13.gadsmitā. Runā, ka Indriķa hronikā var atrast šādas rindas:

"Kokneses Teoderihs - bīskapa vasalis Koknesē, kura īpašumi vēlāk konstatēti arī pie Lubānas ezera, jo, saskaņā ar 1226.gada dokumentu (LVA II, 129), viņam bija izlēņota Varkas zeme (vēlākie Varakļāni). Pēc šī bruņinieka dēla precībām ar Kokneses Vjačko meitu Sofiju  bīskapa zemes ietvēra Aiviekstes baseinu starp Daugavu un Lubānas ezeru, ko vēlāk savā varā iegūst Tīzenhauzenu dzimta."

Tagadējā Vidzemes mazpilsēta Lubāna izveidojusies pie bijušās Lubānas muižas (Lubahn) centra, kas atradies Aiviekstes labajā krastā (Parka ielas apkārtne). 1926.gadā Lubānai piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss, 1958. gadā- strādnieku ciemata un no 1961.gada-pilsētciemata statuss. 1992.gadā Lubānai ieguva pilsētas tiesības. Kopš 2007. gada Lubāna ir novada centrs.

Bet ja nu Lubānai tomēr ir jau vairāk kā 790 gadi?

 

Foto avots: http://www.biblioteka.lu.lv/par-biblioteku/krajums/kolekcijas-davinajumi/privatkolekciju-davinajumi/kaires-kolekcija/

Senākā liecība

Simtiem tūkstošiem gadu ar nelieliem pārtraukumiem Ziemeļeiropu sedza milzīgas ledus masas. Latvijas teritorija no tām atbrīvojās pirms 13-14 tūkstošiem gadu. Pirmie iedzīvotāji, sekojot ziemeļbriežiem, Baltijas ledus ezera krastus sasniedza 9.gadu tūkstotī pirms Kristus. Viņi nodarbojās ar medībām un zveju, par to liecina atrastie krama rīki un ziemeļbriežu raga un kaula harpūnas. Savas apmešanās vietas cilvēki ierīkoja ezeru un upju krastos. Šodienas Latvijas teritorijā ir atrastas septiņas 9.g.t.pr.Kr. harpūnas ar asimetriski izvietotiem retiem knābjveida vai rombveida zobiem.

20.gadsimta 30.gados Lubāna ezera nosusināšanas laikā tā sēkļos un krastos atrastās sešas šī tipa kaula vai raga harpūnas ir agrākie atrastie  priekšmeti, kas jau liecina par cilvēku dzīvi Latvijas teritorijā. Harpūnas tiek datētas ar 9.gadu tūkstoša pirms Kristus otro pusi.

Pie Lubānas ezera atrastā harpūna iekļauta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja 100 Latvijas vēstures relikviju sastāvā.

 

Avots: 100 Latvijas vēstures relikvijas, 2012.

Kādreizējā metropole

Kā zinām no vēstures liecībām, tad kādreiz visblīvāk apdzīvotie reģioni Latvijas teritorijā veidojās ezeru un upju krastos. Izņēmums nav arī Lubānas ezera apkārtne un šajā pusē esošās upes. Kā pierādījums blīvi apdzīvotai vietai kalpo šinī pusē veiktie daudzie arheoloģiskie izrakumi, kas atklāja lielu skaitu seno cilvēku apmetņu, kurās tika atrasti darbarīki, senās rotas, trauku lauskas, dzintara apstrādes vietas, dažādi sadzīves piederumi, būvkonstrukciju paliekas, daudz liecības par seno cilvēku dzīvi sniedza arī apbedījumu vietas.

Seno dzīves vietas izvēli Lubānas pusē apliecina atrastā senākā taustāmā vēsturiskā liecība Latvijas teritorijā- harpūna, kā arī daudzie Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi arheoloģijas jomā pašreizējā Indrānu pagasta teritorijā- kopā 16 vienības, ko veido apmetnes un senkapi (Eiņu apmetne, Abaines apmetnes, Dzedziekstes apmetne, Nainiekstes apmetne, Karātavu kalns, Visagala pilskalns, Aboras apmetnes, Kreklu purva senkapi u.c.).

 

Foto avots: www.kasjaujns.lv, www.alloverpress.com

Lielākā muiža
Vidzemē

Laikā, kad Lubānas muižas īpašnieki bija brāļi baroni Johans un Jozefs fon Wolfi, tā bija lielākā Vidzemē un aizņēma aptuveni 28,5 tūkstošus hektāru. Taču pēc Johana fon Volfa nāves viņa mantinieks Heinrihs fon Volfs ir vēlējies saņemt mantojumā atsevišķu muižas daļu un tā 1864.gadā radusies Meirānu muiža.

Lubānas muižas (Lubahn) centrs atradies Aiviekstes labajā krastā (Parka ielas apkārtne)- saglabājušās ēkas ir muižas klēts (Parka iela 6), saimniecības ēkas (arī Parka ielas teritorija). Muižas pils ēka 2.pasaules kara laikā nopostīta, atradusies Aiviekstes labajā krastā netālu no tilta (daļēji tai pašā vietā, kur atrodas bijušā Lubānas MRS ēka). Kā tā laika liecinieks ir palikusi arī lapegle Parka un Stacijas ielu krustojumā- to varam redzēt daudzās pagājušā gadsimta sākuma Lubānas bildēs. Tā saucamais Kungu ceļš gājis pa Parka ielu (tur zemākas kārtas cilvēki bez vajadzības atrasties nevarēja), bet Zemnieku ceļš vedis pa tagadējo Ozolu ielu. Upes kreisajā krastā ir bijusi un saglabājusies tā sauktās Mācītāja muižas apbūve, Lubānas ev.-lut. baznīca,  lielais  krogs O.Kalpaka ielā 1.

 

Biedrība "Lubānas novada amatnieks"

Biedrība "Lubānas Puse"

 

lubanaspuse@gmail.com
Tel: +371 28395276

       +371 29404727

© 2015

Lubānas novada amatnieks

LubanasPuse